IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS DALĪBNIEKI

Māksliniece un mākslas pedagoģe Diāna Dimza-Dimme (1964) ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu (1992). Viņa regulāri rīko personālizstādes gan Latvijā, gan ārvalstīs, kā arī piedalās dažādos mākslas projektos un grupu izstādēs. Nesenākās no tām - "Vēlmju lauks" kopā ar Ievu Krūmiņu Cēsu koncertzālē (2017), personālizstādes "Tumsa nekad nav tumša" Jūrmalas mākslinieku namā (2016) un "Mirjama no Mangaļsalas" Žaņa Lipkes memoriālā (2015). Viņas radošā darbība neiekļaujas tradicionālās tekstilmākslas robežās – mākslas darbi top gleznojot uz "strukturētiem" audekliem, izmantojot arhīva fotogrāfijas, zīmējot, veidojot kolāžas un miksējot visdažādākās tekstila tehnikas. Kopš 2010. gada Diāna Dimza-Dimme ir izglītības programmu kuratore un mākslas nodarbību vadītāja Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Vika Eksta (1987) ir vizuālā māksliniece, kas dzīvo un strādā Rīgā. Viņa studējusi fotogrāfiju Andreja Granta fotostudijā un EFTI Fotogrāfijas skolā (Madride). Ieguvusi bakalaura grādu filmu teorijā un maģistra grādu vizuālajā komunikācijā Latvijas Mākslas akadēmijā. Kopš 2014. gada viņas darbi iekļauti izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs. 2016. gadā saņēmusi ADC balvu Young Guns un Rīgas Fotogrāfijas biennāles godalgu “Meklējam jauno fotogrāfijā!”.

Reinis Hofmanis (1985) ir mākslinieks, kura galvenais darbības medijs ir fotogrāfija. Studējis fotogrāfiju Lietišķo Zinātņu un Mākslas universitātē Hannoverē, Vācijā (2007) un ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā (2012). Izstādēs piedalās kopš 2003. gada. Mākslinieka darbus raksturo sociālantropoloģisks skatījums, kas izpaužas interesē tipoloģizēt dažādas sabiedrības grupas, to uzvedības modeļus un radīto vai ietekmēto vidi. Uzņemtās fotogrāfijas rezultātā tiek apkopotas un kolekcionētas, projektiem transformējoties ilgtermiņa sērijās. Hofmanis ir ieguvis galveno balvu Archifoto 2012 un 2013. gadā saņēmis 2. vietu Sony World Photography Awards Arhitektūras kategorijā. Viņa darbi ir publicēti tādos izdevumos kā New York Times, Financial Times, Spiegel, Esquire, Bloomberg, Le Monde, The Globe and Mail un The British Journal of Photography.

Dr. Antons Holcers (Anton Holzer, 1964) ir fotogrāfijas vēsturnieks, kritiķis un kurators. Viņš dzīvo un strādā Vīnē. Studējis vēsturi, politikas zinātni un filozofiju Insbrukas, Boloņas un Vīnes universitātēs. Viņa pētījumu un publikāciju lauks aptver virkni jomu, to vidū arī kara fotogrāfijas, fotožurnālistikas un austriešu un vācu fotogrāfijas vēsturi. Kopš 2001. gada Holcers ir redaktors žurnālam Fotogeschichte – Beiträge zur Geschichte und Ästhetik der Fotografie. Pasniedz fotogrāfijas vēsturi un teoriju Kremsas, Vīnes un Lucernas universitātēs. Publicējis vairākas grāmatas, raksta katalogiem un plaši darbojas arī kā kritiķis un publicists.

Ivars Ījabs (1972) ir politologs un publicists, asociētais profesors un pētnieks Latvijas Universitātē. Studējis mūziku, filozofiju un politikas zinātni, darbojas arī ārpus akadēmiskās jomas. Viņš ir eksperts sabiedrības pašorganizācijas un politiskās kultūras jautājumos, regulāri publicējot par šīm tēmām nopietnus un mazāk nopietnus rakstus. Piedalījies politisku un komunikācijas stratēģiju izstrādē, rakstījis runas un bijis intelektuāla sparinga partneris valstiski nozīmīgu politisko lēmumu pieņēmējiem. Viņa pēdējā grāmata latviešu valodā “Politikas teorija: pirmie soļi” ir iznākusi apgādā “Lasītava”. Latvijas Zinātņu Akadēmijas korespondētājloceklis.

Anna Kaisa Rastenbergere (Anna-Kaisa Rastenberger, 1971) ieguvusi doktora grādu mākslas zinātnē Helsinku Universitātē. 2016. gadā kļuva par profesori izstāžu studiju un telpiskuma jomā Helsinku Mākslas universitātes Mākslas un dizaina akadēmijā. Rastenbergere bijusi galvenā kuratore Somu Fotogrāfijas muzejā, pētniece Somijas Akadēmijas pētniecības projektā, izglītības kuratore Helsinku Mākslas muzejā un galvenā redaktore vizuālās kultūras žurnālam KUVA. Viņa ir iecienīta vieslektore daudzās Eiropas universitātēs un mākslas institūcijās.

Laine Kristberga (1980) ir mediju un mākslas zinātniece un publiciste, doktora grāda kandidāte Latvijas Mākslas akadēmijā. Doktora disertācija veltīta performances mākslai Latvijā 20. gs. 70. gados. Līdzšinējo izglītību ar izcilību ieguvusi Londonā (Bērkbekā, Londonas Universitātē). Šobrīd strādā par pasniedzēju vairākās universitātēs Latvijā, tostarp Rīgas Stradiņa universitātē, RISEBA, Rīgas Biznesa skolā, Biznesa augstskolā “Turība”. Ir daudzu pētniecisku rakstu autore gan latviešu, gan angļu valodā. Raksti publicēti tādās izdevniecībās kā Cambridge Scholars Publishing un Taylor & Francis Group. Vada un koordinē starpdisciplināru pētnieku grupu Ziemeļvalstu Vasaras universitātē (Nordic Summer University). Pētnieciskās intereses − mediju sintēze un hibridizācija, apropriācija un politiski sociālā konteksta ietekme uz mākslu.

Adams Mazurs (Adam Mazur, 1977) darbojas kā neatkarīgais kurators un žurnāla “BLOK” galvenais redaktors. Viņš ir Poznaņas Mākslas universitātes asociētais profesors. Publicējis grāmatas Histories of Photography in Poland 1839−2009 (2010) (“Polijas Fotogrāfijas vēstures”), New Phenomena in Polish Photography after 2000 (2012) (“Jauns fenomens poļu fotogrāfijā pēc 2000”), Depth of Field. Essays on Polish Photography After 1945 (2014) (“Lauka dziļums. Esejas par poļu fotogrāfiju pēc 1945. gada”), After the End of Photography (2018) (“Pēc fotogrāfijas beigām”). Bijis kurators vairākām grupu un personālizstādēm Polijā un ārzemēs. Starp nesenāko personālizstāžu autoriem ir Marta Roslere (2014), Pavels Althamers (2015), Arturs Žmijevskis (2016), Aneta Gžešikovska (2017). Šobrīd strādā pie grāmatas par Centrāleiropas fotogrāfiju.

Vītauts Mihelkevičs (Vytautas Michelkevičius, 1981) ir plaši pazīstams mūsdienu mākslas vēstures teorētiķis, pētnieks un kurators, Viļņas Mākslas akadēmijas pasniedzējs un Nidas Mākslas kolonijas mākslinieciskais direktors. Mihelkeviču interesē mākslas un sabiedrības fotogrāfiskums, socializēšana caur mākslu, mākslas un pētniecības starpdisciplinaritāte, mākslinieciskā pētniecība un līdzdalīgās kuratoriālās prakses. Kā kurators lielākoties strādā ar grupu izstādēm, 2015. gadā bijis kurators Daiņa Liškeviča projektam Museum Venēcijas mākslas biennāles Lietuvas nacionālajā paviljonā.

Agne Narušīte (Agnė Narušytė, 1970) ir mākslas kritiķe, kuratore un pētniece, kura interesējas par laikmetīgo fotogrāfiju un tās saikni ar filozofiju, vēsturi un mākslu. Viņa studējusi mākslas vēsturi un teoriju Vītauta Lielā universitātē (Kauņā), Centrāleiropas Universitātē (Prāgā) un ieguvusi maģistra grādu filmu studijās Ņūkāslas Universitātē (Lielbritānijā). 2005. gadā viņa aizstāvēja doktora disertāciju Viļņas Mākslas akadēmijā. No 1997. līdz 2009. gadam Narušīte bija mūsdienu fotogrāfijas kolekcijas kuratore Lietuvas Mākslas muzejā, pasniegusi Viļņas Mākslas akadēmijā un Edinburgas Napjera universitātē (Lielbritānija). No 2009. līdz 2014. gadam Narušīte bija Viļņas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas fakultātes vadītāja. Šobrīd viņa ir šīs augstskolas asociētā profesore un iknedēļas kultūras laikraksta 7 meno dienos redaktore. 2008. gadā izdota viņas doktora disertācijā balstīta grāmata The Aesthetics of Boredom in Lithuanian Photography (“Garlaicības estētika lietuviešu fotogrāfijā”).

Vizuālās komunikācijas pētniece Dr. philol.Ilva Skulte (1968) absolvējusi LU Filoloģijas fakultāti, šobrīd ir Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras asociētā profesore, RSU maģistra studiju programmas “Komunikācija un mediju studijas” vadītāja. Vairākus gadus (2005−2010) darbojusies laikraksta “Kultūras Forums” redakcijā, daudzu akadēmisku un plašsaziņas mediju publikāciju autore, rakstot par literatūru, kultūru un sabiedrību. Savā pētnieciskajā darbā pievēršas mediju loģikas izmaiņām jauno mediju attīstības kontekstā un to lomai sabiedrībā, jo īpaši kultūrā.

Ilmārs Šlāpins (1968) ir latviešu publicists, filozofs, rakstnieks un tulkotājs, kurš kopš 1993. gada ir žurnāla "Rīgas Laiks" redaktors, bet kopš 2012. gada interneta žurnāla "Satori" galvenais redaktors. Tāpat arī strādājis vairākās radiostacijās par raidījumu vadītāju un dīdžeju. Šlāpins regulāri publicējas dažādos Latvijas medijos, ir vairāku grāmatu un lugu autors.

Marguss Tamms (Margus Tamm, 1977) dzīvo un strādā Tallinā; viņš ir mākslinieks, dizaineris un kultūras kritiķis. Studējis grafisko mākslu, kā arī starpnozaru mākslu Igaunijas Mākslas akadēmijā un šobrīd ir doktora grāda kandidāts Mākslas zinātnes un vizuālās kultūras institūtā. Viņa pētījumu loks saistīts ar taktisko mediju metodēm un kolektīvā autora funkciju.

Katrīna Teivāne-Korpa (1978) ieguvusi doktora grādu Latvijas Mākslas akadēmijā par promocijas darbu “Fotomākslas attīstība Latvijā un Roberta Johansona (1877-1959) radošā darbība”. Ikdienā strādā par bibliogrāfi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Konrāda Ubāna Mākslas lasītavā. Raksta par fotogrāfiju un mākslu kopš 2007. gada.

Alise Tīfentāle (1977) ir mākslas un fotogrāfijas vēsturniece, rakstniece, redaktore, dažkārt – kuratore, kā arī pasniedzēja. Divas galvenās tēmas, kas tiek apskatītas viņas pētnieciskajā darbībā un publikācijās, ir globālā problemātika pēckara fotogrāfijā, kā arī fotogrāfiju izplatīšana mūsdienu sociālajos medijos, piemēram, Instagram platformā. Papildus viņa izvērsti rakstījusi par mākslas un fotogrāfijas vēsturi Latvijā, Padomju Savienībā un Austrumeiropā. Dzimusi Latvijā, šobrīd dzīvo un strādā Ņujorkas apkaimē. Viņa ir zinātniskā līdzstrādniece Kultūranalītikas laboratorijā, ko vada Ļevs Manovičs, kā arī doktora grāda kandidāte mākslas zinātnē Ņujorkas Universitātes Pēcdiploma centrā. Tīfentāle bija viena no Latvijas paviljona kuratoriem 55. Venēcijas Mākslas biennālē (2013). Dibinājusi žurnālu “Fotokvartāls”, bijusi tā galvenā redaktore (2006−2011). Autore grāmatai “Fotogrāfija kā māksla Latvijā 1960−1969” (2011). Viņas raksti publicēti tādos izdevumos kā CAA. Reviews, PhotoResearcher, Networking Knowledge, ARTMargins, Russian Art & Culture un citos.

Annika Totsa (Annika Toots, 1985) dzīvo un strādā Tallinā, Igaunijā. Viņa ir beigusi Igaunijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un vizuālās kultūras institūtu, kur šobrīd izstrādā disertāciju. Savā pētnieciskajā darbībā Totsa pievēršas sarežģītajām attiecībām starp vizuālo kultūru un atmiņu, īpaši koncentrējoties uz fotogrāfiju. Viņa ir autore vairākiem zinātniskiem rakstiem par atmiņu un fotogrāfiju pēcpadomju Igaunijas mākslā. Annika Totsa ir bijusi kuratore mākslas un grāmatu izstādēm, viņas nesenākie projekti ietver interviju grāmatu Artists & Spaces (2017) par igauņu laikmetīgās mākslas pārstāvju darbnīcām un izstādes projektu Failure/Afterlife (2017), kas bija veltīts mākslinieku un darbnīcu pēcdzīvei. Viņa ir lasījusi lekcijas Igaunijas Mākslas akadēmijā par fotogrāfiju, traumu un māksliniecisko aktīvismu, laikmetīgajām darbnīcu praksēm un citām tēmām. Šobrīd Totsa ir redaktore Igaunijas Laikmetīgās mākslas attīstības centrā.

Ramona Umblija (1950) ir mākslas zinātniece, valsts un sabiedriskā darbiniece (Latvijas Kultūras fonda priekšsēdētāja (1993−1997), Latvijas kultūras ministre (1997−1998), šobrīd strādā Valsts Heraldikas komisijā (Prezidenta kanceleja). 1975. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu. Strādājusi par žurnāla “Māksla” redaktori (1973−1986), kopš 1981. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Pētnieciskajā darbā specializējusies lietišķās jeb dizaina grafikas jomā. Bijusi kuratore latviešu plakātu izstādei “Publiskie spoguļi” (2007), Latvijas valūtas – lata divdesmitgadei veltītai izstādei, izdevusi grāmatu “Plakāts Latvijā” (2008), bijusi autore grāmatai par Latvijas naudas dizainu un tā autoriem (2013).

Kaspars Zellis (1972) ir vēsturnieks, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks. Pētniecībā un publicistikā pievērsies nacistu okupācijas režīma propagandai Latvijā kara gados, kolektīvajai atmiņai un vēstures mijiedarbībām, to reprezentācijām Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos. 2012. gadā izdota viņa grāmata “Ilūziju un baiļu mašinērija. Propaganda nacistu okupētajā Latvijā: vara, mediji un sabiedrība (1941−1945)” (izd. “Mansards”). Darbojas arī kā publicists, rakstot par tādām tēmām kā rase, etnicitāte, propaganda u.c. (portālā “Satori.lv”, žurnālā “Rīgas Laiks” u.c.), strādājis par pasniedzēju un lektoru dažādās Latvijas augstskolās, regulāri piedalās publiskās diskusijās par sociālpolitiskām un vēsturiskām tēmām.