IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS DALĪBNIEKI

Agnese Baranova

Agnese Baranova

Agnese Baranova (1977) absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju. Vairāk nekā desmit gadus producē RIXC kultūras centra izstādes, kā arī RIXC mākslas un zinātnes festivālu.
Dianne Beal

Dianne Bīla

Dianne Bīla (Dianne Beal) strādājusi kā neatkarīgā kuratore un mākslas dīlere, kopš 1980. gadiem popularizējot Krievijas laikmetīgo mākslu. Viņa ieguvusi bakalaura grādu Krievijas un Austrumeiropas studijās Mičiganas Universitātē un maģistra grādu starptautiskajās attiecībās Džordža Vašingtona Universitātē. Bīla darbojusies kā vieslektore vadošās ASV universitātēs un kā vieskuratore un žūrijas locekle dažādās publiskās un privātās institūcijās.
Inga Brūvere

Inga Brūvere

Inga Brūvere (1963) ir Latvijā dzīvojoša māksliniece, kas kopš 2001. gada pievērsusies arī kuratores darbam un vairāk nekā piecpadsmit gadu laikā ir īstenojusi vairākus projektus un izstādes Latvijā un ārzemēs. Inga Brūvere ir idejas autore un viena no festivāla “Rīgas Fotomēnesis” dibinātājiem (2012), kā arī pirmā Rīgas Fotomēneša 2014 vadītāja. Kopš 2015. gada ir viena no Rīgas Fotogrāfijas biennāles dibinātājiem un organizatoriem.
Aiga Dzalbe

Aiga Dzalbe

Aiga Dzalbe (1971) ir mākslas zinātniece un kritiķe. Ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, ir Mākslas zinātnes katedras docente. Piedalās Rīgas Fotogrāfijas biennāles rīkošanā. Kopš 1999. gada publicē rakstus Latvijas kultūras medijos. Viņas profesionālo interešu lokā ir Latvijas un tuvo reģionu mākslas vēsture un laikmetīgās parādības, mākslas kritika, kā arī vizuālās mākslas leksikas un terminoloģijas jautājumi.
Andrejs Grants

Andrejs Grants

Andrejs Grants (1955) ir fotogrāfs un pedagogs. Izstādēs piedalās kopš 1983. gada. Viņa personālizstādes rīkotas Rīgā, Tallinā, Viļņā, Higashikavā (JP), Beļsko-Bjalā (PL), Atēnās Stambulā u.c. Saņēmis dažādus apbalvojumus par radošo darbu – Latio Gaismas balvu (2007), laikraksta “Diena” gada balvu kultūrā (2011,) u.c. Pasniedz autorfotogrāfijas pamatus Tehniskās jaunrades namā “Annas 2”. Bijis kurators vairākām TJN “Annas 2” jauniešu fotostudijas izstādēm, kā arī vadījis vairākas foto meistardarbnīcas Latvijā un ārzemēs.
Indreks Grigors

Indreks Grigors

Indreks Grigors (Indrek Grigor, 1981), Tartu Mākslas mājas galerijas vadītājs, mākslas kritiķis un kurators, regulāri publicējas Baltijas kultūras medijos. Igaunijas Nacionālā Radio ētera personība un podkāstu autors, Igaunijas Mākslas akadēmijas vieslektors. Studējis semiotiku un mākslas vēsturi Tartu Universitātē.
Kaspars Groševs

Kaspars Groševs

Kaspars Groševs (1983) ir mākslinieks un kurators, kas iestrēdzis Rīgā, vada galeriju 427, dažkārt raksta un spēlē mūziku.
Elīna Ķempele

Elīna Ķempele

Elīna Ķempele (1985) ir kultūras un mākslas izglītības programmu un pasākumu kuratore, neformālās izglītības apmācītāja. Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi bakalaura grādu mākslās, Latvijas Universitātē - maģistra grādu kultūras un sociālajā antropoloģijā. Darbojusies kā izglītības programmu kuratore LNMM izstāžu zālē "Arsenāls" (2014 - 2016), piedalījusies dažādos starpdisciplināros projektos, tortarp - bijusi viena no antropologiem "Elm Media" (LV) un Bergenas Starptautiskā filmu festivāla (NO) sadarbības projektā "Dzīve kustībā" (2015).
Adams Mazurs

Adams Mazurs

Adams Mazurs (Adam Mazur, 1977) darbojas kā neatkarīgais kurators un žurnāla “BLOK” galvenais redaktors. Viņš ir Poznaņas Mākslas universitātes asociētais profesors. Publicējis grāmatas Histories of Photography in Poland 1839−2009 (2010) (“Polijas Fotogrāfijas vēstures”), New Phenomena in Polish Photography after 2000 (2012) (“Jauns fenomens poļu fotogrāfijā pēc 2000”), Depth of Field. Essays on Polish Photography After 1945 (2014) (“Lauka dziļums. Esejas par poļu fotogrāfiju pēc 1945. gada”), After the End of Photography (2018) (“Pēc fotogrāfijas beigām”). Bijis kurators vairākām grupu un personālizstādēm Polijā un ārzemēs. Starp nesenāko personālizstāžu autoriem ir Marta Roslere (2014), Pavels Althamers (2015), Arturs Žmijevskis (2016), Aneta Gžešikovska (2017). Šobrīd strādā pie grāmatas par Centrāleiropas fotogrāfiju.
Tomass Pārups

Tomass Pārups

Tomass Pārups (2000) raksta par laikmetīgo mākslu laikrakstam “Kultūras Diena” un portālam Arterritory.com, kura ziņu redaktors ir kopš 2017. gada. Rakstījis ievadtekstus mākslinieku Ērika Apaļā, Annas Ceipes un Ojāra Pētersona personālizstādēm, kā arī izdevumam Popper Publishing. 2017. gadā iznāca Tomasa Pārupa pirmā grāmata par Maiju Kurševu (“Neputns”, sērija “Studijas bibliotēka”). Līdz šim piedalījies vairākos mākslinieku apvienības GolfClayderman organizētos pasākumos un kūrējis tos.
Šelda Puķīte

Šelda Puķīte

Šelda Puķīte (1986) ir mākslas kritiķe, kuratore un katalogu redaktore, kura šobrīd dzīvo un strādā Rīgā. Studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas mākslas zinātnes nodaļā, kur 2012. gadā ieguvusi maģistra grādu un pašlaik izstrādā doktora disertāciju, veltītu popārta ietekmēm Latvijas mākslā. No 2014. līdz 2016. gadam strādājusi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” par Radošās darbnīcas izstāžu programmas vadītāju. Kā pētnieci un kuratori viņu īpaši interesē krustpunkti starp mākslu, populāro kultūru un mainīgo sociālo politiku Rietumu sabiedrībā.
Edd Schouten

Eds Shotens

Eds Shotens (Edd Schouten, 1972) ir starpdisciplināri strādājošs horeogrāfs un mākslinieks, šobrīd dzīvo Hāgā, kur 2005. gadā absolvējis Hāgas Karalisko Mākslas akadēmiju. Viņa darbi saistīti ar telpas un laika izpēti. Iepriekš divas reizes sadarbojies ar mākslinieci Ingu Erdmani mākslas centra Totaldobže projektu ietvaros. 2016. gadā viņi kopīgi pētīja kādu senu Igaunijas rūpnīcu un ierobežotā metienā izdeva ārtzīnu, savukārt 2017. gadā vadīja #KarostaWaterTowerProject Liepājā.
Marie Sjøvold

Mariē Šēvolda

Mariē Šēvolda (Marie Sjøvold, 1982) dzimusi Norvēģijā, strādā ar fotogrāfiju, video un fotogrāmatām. Savos fotodarbos viņa strādā ar universāliem stāstiem, kuros bieži izmanto savas personīgās un ģimenes dzīves pieredzes, vienlaikus apspēlējot robežu starp realitāti un fikciju. Viņai raksturīga personīga un rotaļīga pieeja eksistenciāli nopietnām tēmām. Viņas grāmatas un izstādes ietver gan inscenētas fotogrāfijas, gan fotogrāfiskus dokumentus. Šēvolda apzināti pārkāpj fotogrāfijas žanru robežas, pārbaudot fotogrāfijas kā patiesības un mūsu realitātes uztveres liecinieces spēku. Šēvolda publicējusi divas fotogrāmatas izdevniecībā Journal Forlag un četras pašizdotas fotogrāmatas. Viņas darbi izstādīti daudzās izstāžu zālēs visā pasaulē: Deichtorhallen Hamburgā, Calouste Gulbenkian Parīzē, Fotografisk Center Kopenhāgenā un Nobela Miera centrā Oslo un citās. 2012. gadā viņa saņēma Eiropas Fotoizstāžu balvu. Šēvoldas darbi atrodas Fritt Ord (Norvēģija), Norvēģijas Ārlietu ministrijas un Norvēģijas Izglītības ministrijas kolekcijās.