Marīe Šēvoldas (Marie Sjøvold, NO) personālizstāde „Sajust tēva miegu”
Izstādē “Sajust tēva miegu” Mariē Šēvolda tiecas izveidot telpu refleksijai par traumām, atmiņām
un sapņiem, kuri reizēm turpinās vairākās paaudzēs.
Mēs dzīvojam laikā, kurā katru dienu saskaramies ar būtiskiem jautājumiem par to, kā uzņemt
cilvēkus, kuri meklē patvērumu Eiropā. Šēvolda vēlas, lai šī izstāde veicinātu izpratni un atgādinātu,
ka nebūt ne tik sen mūsu pašu vecvecākiem nācās bēgt no vajāšanām un saskarties ar risku nokļūt
koncentrācijas nometnēs. Izstāde iecerēta kā telpa, kurā iespējams sarunāties par pieredzēm, kuras
cilvēki viņas vectēva dzīves laikā izvēlējās apspiest, bet kuras nakts miegā tik un tā uznira.
Pēc franču filozofa Gastona Bašelāra domām, mājas ir ne tikai dzīves, bet arī sapņu telpa – sapņu,
kuros nepārtraukti iezogas pagātnes atmiņas un sapņi. Tas nozīmē, ka mēs dzīvojam daudzos laikos
vienlaicīgi un pieredzētais iekrāso mūsu fantāzijas. Mājas – nelielā, intīmā telpa, kura ietver tik
daudzas no dzīves svarīgākajām pieredzēm, – izstādē “Sajust tēva miegu” ir pamats Šēvoldas
pētījumam par tādiem jēdzieniem kā laiks, atmiņa, miegs un pārmaiņas. Vai iespējams, ka mūsu
priekšgājēju kara laika pieredzes joprojām ietekmē mūsu un mūsu bērnu dzīvi un sapņus?
Šēvoldas izstāde ietver fotoinstalāciju, kura sastāv no vairākiem caurspīdīgu fotogrāfiju slāņiem uz
gaismas kastēm. Šīs fotogrāfijas uzņemtas 1945. un 2016. gadā mājā un tās apkārtnē, kurā viņas
tēvatēvs dzīvoja pēc atgriešanās no Otrā pasaules kara. Vēlāk tā kļuva par Šēvoldas tēva māju, un
šobrīd ir mākslinieces pašas un viņas nelielās ģimenes mājvieta. Instalācija ietver arī trīs
videogleznas, kas uzņemtas Aušvicā-Birkenavā līdzīgā veidā, kā viņa fotografējusi pati savu māju, t.i.,
uz to raugoties no sava vectēva personīgās vēstures skatpunkta. Tas attēliem piešķir ikdienišķu
noskaņu, lai arī vienlaikus uz āru laužas drūmāks zemteksts. Šī ir izstāde, kura apskata fragmentāro,
efemēro dabu, kāda raksturīga atmiņām un tam, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē, – lietas,
kuras palīdz mums veidot to, kas mēs esam, un lietas, kuras mums šķiet pašu pieredzētas.
Kuratore: Inga Brūvere (LV)
Organizē: Rīgas Fotogrāfijas biennāle sadarbībā ar Liepājas muzeju
Attēls: Marīe Šēvolda. “Sajust tēva miegu”, 2016