KURATORI

Roberta Atraste (LV) ieguvusi bakalaura grādu mākslas vēsturē un teorijā Latvijas Mākslas akadēmijā un pašlaik turpina studijas kuratoru programmā LMA maģistrantūrā. 2024. gadā Roberta paplašināja izglītību Erasmus+ programmā, studējot Vīnes Tēlotājmākslas akadēmijā. Svarīga loma viņas izglītībā bijusi praksei galerijā “State of Concept Athens” Grieķijā (2022), kur viņa darbojās kā kuratora asistente. Kā kuratore Roberta veidojusi vairākas izstādes Latvijā un ārzemēs. Sastādījusi vizuālās mākslas žurnālu “Radošā birokrātija” (“Mākslas Žurnāls”, 2024), kurā apkopojusi laikabiedru vizuālās un teksta liecības par birokrātiju Latvijas mākslā. Kopā ar filozofi Sofiju Annu Kozlovu sastādījusi un rediģējusi festivāla “Survival Kit 15” katalogu (2024). Tāpat Roberta regulāri publicē tekstus par mākslu tādos izdevumos un platformās kā “Wunder Kombināts”, “Punctum”, “Blok Magazine” u.c.

Inga Bruvere (LV) ir māksliniece, kura kopš 2001. gada pievērsusies arī kuratores darbam un vairāk nekā divdesmit gadu laikā ir īstenojusi dažādus projektus un izstādes Latvijā un ārzemēs. Inga Bruvere ir idejas autore un viena no festivała “Rīgas Fotomenesis” dibinātājiem (2012), kā arī pirma festivała “Rīgas Fotomenesis 2014” vadītāja. Kopš 2015. gada ir viena no Rīgas Fotogrāfijas biennāles dibinātājām un vadītājām. Ingas Bruvere darbi iekļauti vairākās kolekcijās, to skaitā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Daugavpils Marka Rotko mākslas centra un “Swedbank” mākslas kolekcijās.

Laima Daberte (LV) ir kuratore un māksliniece no Rīgas. Interese par telpas un vēstījuma mijiedarbību, uztveres mehānismiem, rīcības motīviem un modeļiem veidojusies, studējot Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē un zināšanas papildinot Florences un Lisabonas universitātē. Atmiņu izpētei pievērsusies, turpinot studijas kuratoru apakšnozarē Latvijas Mākslas akadēmijā, kur iepriekš ieguvusi arī bakalaura grādu tēlniecībā. Daberte piedalījusies izstādēs un to veidošanā dažādās kultūrtelpās visā Latvijā: Zandas Pučes un Armanda Andžes “Fluvius” Siguldas Jaunajā pilī (2025); Martas Madaras Grantiņas “Terārijs” kultūrtelpā “Smilga” (2024); Pētera Jansena “Gaismas klusumā” Jūrmalas muzejā (2024), veidojot arī mākslinieka darbu katalogu kā teksta un dizaina autore. Daberte ir Rīgas Fotogrāfijas biennāles “NEXT 2023” un LMA konkursa “Jaunais kurators!” uzvarētāja, biennāles ietvaros veidojot izstādi “Atrastais laiks” galerijā “Pilot”.

Auguste Petre (LV) ir neatkarīgā kuratore un galerijas ASNI līdzdibinātāja. Ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, Mākslas vēstures un kuratoriālo studiju nozarē un šobrīd turpina studijas zinātniskās doktorantūras programmā. Kopš 2021. gada Petre ir LMA pasniedzēja. Petres intereses galvenokārt raksturo jaunā materialitāte un postsociālisma identitāte Baltijas mākslā. Petre kūrējusi vairāk nekā 20 laikmetīgās mākslas izstādes ar starptautisku mākslinieku dalību, viņa ir arī vairāku izstāžu koncepciju un pavadošo tekstu autore. Kā nozīmīgākās pēdējā laika izstādes iespējams minēt Helēnas Heinrihsones izstādi “Klejotāji” (LNRMM, 2024), Katrīnas Neiburgas “Sologāmija” (LNMM, 2024) un MAREUNROL’S personālizstādi “Fieldwork: Invisible exercises” (Rīgas Mākslas telpa, 2023). Visi šie projekti nominēti 2025. gada Purvīša balvai. Kopš 2017. gada Auguste Petre darbojas kā mākslas žurnāliste, regulāri veidojot publikācijas Latvijas un ārzemju medijiem. 2023. gadā Petre veidojusi SEB Global Services laikmetīgās mākslas kolekciju.

Antra Priede (LV) ir mākslas zinātniece un kuratore. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Mākslas vēstures un teorijas apakšnozari, iegūstot bakalaura un maģistra grādu. Kopš 2021. gada Antra ir studiju darba prorektore LMA. Akadēmijā strādā kopš studiju laikiem. 2018. gadā iniciējusi un līdz šim brīdim vada Mākslas zinātnes un teorijas apakšnozares Kuratoru specializāciju.

Astrīda Riņķe (LV), apvienojot galeristes un kuratores lomu, pirms 20 gadiem nodibināja galeriju ALMA, kas ir viena no vadošajām Latvijas laikmetīgās mākslas galerijām. Piedzimusi radošā ģimenē, 80. gados beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļas tā saukto “zvaigznīšu” kursu kopā ar Ievu Iltneri, Aiju Zariņu, Jāni Mitrēvicu un Sandru Krastiņu, kuri veidoja Latvijas brīvvalsts jauno glezniecību. Riņķes kūrēšanas prakses pamatā ir emocionāla iesaiste – būt blakus māksliniekam, iedvesmot un piedalīties radīšanas procesā, katrai izstādei izvirzot jaunus noteikumus un veicinot mākslinieka attīstību. Riņķe izceļ atturīgo un vizuāli kluso Ziemeļeiropas mākslu, uzsverot Latvijas mākslas unikalitāti un lakonismu un virzot to tādās augsta līmeņa mākslas mesēs kā “Art Brussels”, “NADA Miami”, “Artissima” un “ArtCologne” u.c.

Mariē Šēvolda (Marie Sjøvold, NO) ir vizuālā māksliniece, strādā ar fotogrāfiju, video un fotogrāmatām. Ar kameras palīdzību viņa pēta apziņas, cilvēku uzvedības, attiecību un rituālu ārējās robežas. Viņas darbos bieži atkārtojas jautājums par to, kā mēs uztveram realitāti. To turpinot, viņa eksistenciāli pēta tādus konceptus kā mājas, mantojums un laiks. Savos fotogrāfiskajos darbos viņa atklāj universālus stāstus, kuros bieži izmanto savas un savas ģimenes dzīves pieredzes, rotaļājoties ar robežām starp realitāti un izdomājumu. Viņas pieeja tēmām ir intīma, rotaļīga un vienlaikus eksistenciāli nopietna. Mariē Šēvolda ir vairāku fotogrāmatu autore; piedalījusies izstādēs Henijas-Unstada mākslas centrā Oslo, Liepājas muzejā, Fotogrāfijas centrā Stokholmā, mākslas telpā “Deichtorhallen” Hamburgā, Kristiansandas mākslas muzejā, Nobela miera centrā Oslo, Fotogrāfijas centrā Kopenhāgenā, galerijā “F15” Jelejā, Kalusta Gulbenkjana fondā Parīzē un citur. 2012. gadā saņēmusi nodibinājuma “Fritt Ord” Eiropas Fotoizstāžu balvu. Šēvoldas darbi iekļauti fonda “Fritt Ord”, Norvēģijas Karalistes Ārlietu ministrijas un Norvēģijas Karalistes Izglītības un zinātnes ministrijas kolekcijās.

Baiba Tetere (LV) (1978) ir vizuālās kultūras pētniece un Rīgas Stradiņu universitātes docētāja. Organizējusi fotogrāfijas, izglītības un mākslas projektus kopš 1990. gadu beigām. Viņas biogrāfijā konstanti dominē fotogrāfija, kas pavērusi plašas iespējas strādāt vizuālās kultūras izpētē, laikmetīgajā mākslā, izglītībā, kā arī komerciālajā vidē. Baiba ir studējusi fotogrāfijas vēsturi De Montforta Universitātē Anglijā, kā arī doktorantūras programmā Greifsvaldes Universitātē Vācijā, kur pētīja agrīno antropoloģisko fotogrāfiju Latvijā 19. gs. beigās. Viņas aktuālās pētnieciskās intereses saistītas ar privāto un institucionālo fotogrāfijas arhīvu praksēm 20. gadsimtā. Pasniedz fotogrāfijas vēsturi, laikmetīgas fotogrāfijas aktualitātes, kā arī ar fotogrāfijas mantojumu saistītus kursus.