Ārtelpas projekts "Iekštelpa–ārtelpa. Rīdzinieki salona fotogrāfijā. 19. gadsimta beigas – 1940.'' Fotogrāfijas no Irēnas Bužinskas kolekcijas
10. – 24. maijs | Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietas
Pilsētas vide ir ļoti atšķirīga no dabiskajām ekosistēmām. Tai ir savs sarežģīts un nereti nelabvēlīgs mikroklimats, kurā iepriekš laukos dzīvojošam cilvēkam nākas saskarties ar diskomfortu, lai adaptētos sev iepriekš nezināmā urbānā atmosfērā. Rietumeiropā industralizācijas attīstības procesa ietekmē strauji veidojās megopoles, kur cilvēkam apkārt dabisku ainavu bija arvien mazāk. Jau 19. gs. otrajā pusē fotogrāfi pamanīja un fiksēja šo problēmu. Tas bija viens no iemesliem, kālab foto darbnīcās sāka izmantot gleznotu fonu. Darbnīcas iekštelpā, lai veicinātu jaunā pilsētnieka dabisku pozu un izturēšanos fotografēšanās laikā, parādījās "ārtelpa" – gleznota daba – birzes, atsevišķi koki, parka nostūris ar dīķīti, jūras krasts vai romantiskas drupas. 20. gs. sākumā un starpkaru periodā gleznoti foni bija plaši izplatīti arī Latvijas un Rīgas fotogrāfu darbnīcās, kad par "ārtelpu" kļuva praktiski visa telpa – fonu papildināja "klintis", "akmens krāvumi", "lauvas" no papjēmašē vai mākslīgi ziedu pušķi. Par īpašu fenomenu jāuzskata tolaik milzīgu popularitāti iemantojušie soliņi, postamenti un citas dažādas konstrukcijas no patieviem nemizotiem, īstu, tievu bērziņu stumbriem, saglabājot tāsis ar tām raksturīgo baltmelno rakstu. Tādējādi šos darinājumus var kvalificēt par izciliem "naivā dizaina" paraugiem.
Lai gan vairumā gadījumu kolekcijā pārstāvēto fotogrāfu un personu vārdi nav zināmi, tomēr nav noliedzama fotogrāfu meistarība panākt dabisku cilvēka stāvokli sev neierastā situācijā. Turklāt šāda tipa fotogrāfijas dod iespēju tās analizēt ne tikai kā noteikta vēsturiska perioda un sociāla statusa cilvēka reprezentācijas. Mūsdienās pilsētu ekoloģija ir kļuvusi par patstāvīgu ekoloģijas apakšnozari un arī sabiedrība kopumā labāk apzinās vides problēmu nozīmību. Tāpēc ir tik intriģējoši tās pētīt pilsētas ekoloģijas zinātnes kontekstā, jo tajās sākuma stadijā dokumentēts cilvēka dabiskais jeb citiem vārdiem – "iekštelpas–ārtelpas" daudzveidīgais un sarežģītais raksturs.
Kuratore un teksta autore: Irēna Bužinska (LV)
Attēls: Nezināms fotogrāfs "Meitene ar bērzu mēbelēm", 20. gs.
20. gadi.
Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietu saraksts:
- Raiņa bulvāris, "Centrālā stacija", uz centru (kreisajā pusē), Centrs
- Lastādijas iela, Spīķeri nr.1, uz centru, Centrs
- Kronvalda bulvāris, Nacionālais teātris, no centra, Centrs
- Kr. Valdemāra iela, Nacionālais teātris, no centra, Centrs
- Brīvības bulvāris, "Esplanāde" nr.2, Centrs
- Merķeļa iela, Merķeļa iela, no centra nr.4, Centrs
- Kronvalda bulvāris, Nacionālais teātris, uz centru nr.2, Centrs
- 13. janvāra iela, 13. janvāra iela, no centra (tramvajs), Vecrīga
- 13. janvāra iela, 13. janvāra iela, uz centru nr.2 (tramvajs), Vecrīga
- A. Briāna iela, Dzemdību nams, no centra, Centrs
- Bruņinieku iela, "Brīvības iela", uz centru, Centrs
- Cēsu iela, Tallinas iela, no centra, Centrs
- Daugavgrīvas iela, "Kliņģeru iela" uz centru, Dzirciems
- Kr.Barona iela, “Sporta nams Daugava" uz centru, Grīziņkalns
- Kr.Barona iela, "Tallinas iela" uz centru, Centrs
- Kr. Valdemāra iela, Ķīpsala, no centra, Ķīpsala
- Tērbatas iela, Tērbatas iela, no centra, Centrs