Vairāku mēnešu garumā māksliniece katru otrdienu devās uz tēva dzīvokli Liepājā, lai caur telpas, gaismas un priekšmetu klātbūtni uzturētu dialogu ar atmiņu. Regulārā atgriešanās kļuva par ritmu, kas uztur saikni ar aizgājušo, kura klātbūtne joprojām saglabājusies telpas atmosfērā.

Nepārtrauktās kustības ciklā otrdiena ir brīdis pirms atgriešanās Rīgā pie ģimenes, kas autorei kļūst par koncentrēta radošā darba dienu un vienīgo iespēju būt pašai ar sevi.

Dzīvoklis mākslas darbā funkcionē kā psiholoģiska scenogrāfija un dzīvs arhīvs. Tapetes, durvju tapsēšanai iegādātais dermantīns, tekstilizstrādājumi un sadzīves priekšmeti kļūst par lieciniekiem un atmiņas nesējiem. Māksliniece šos objektus nevis dokumentē, bet “aktivizē”, radot situācijas, kurās personiskā atmiņa saplūst ar performatīvu darbību.

Fotogrāfijās būtiska loma ir dienas gaismai, kas rada sapņa vai atmiņas efektu. Garās ekspozīcijas tehnikā, kustībā un gaismas slāņos mākslinieces ķermenis attēlos kļūst gandrīz rēgains. Spokainība un caurspīdīgums atklāj laika ritējumu — cilvēka figūra saplūst ar interjeru, kļūstot par daļu no atmiņas mehānisma. Vienlaikus figūra kadros ir tēls, kas reflektē par sevi, nevis modelis.

Izstādes nosaukums “Otrdiena” sākotnēji apzīmē darba tapšanas regularitāti, taču pakāpeniski tas iegūst plašāku nozīmi. Šajā izstādē fotogrāfija kļūst par veidu, kā uzturēt klātbūtni arī pēc zaudējuma.

Dalībniece: Ieva Epnere (LV)
Kuratore un teksta autore: Roberta Atraste (LV)
Scenogrāfija: Ieva Epnere (LV)
Attēls: Ieva Epnere, no sērijas "Otrdiena", 2026