Izstāde ‘‘Fotoalbums – subjektīvs naratīvs”
13. maijs – 11. septembris |
Latvijas Fotogrāfijas muzejs, Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāju ielas), Rīga. Darba laiki, ieejas maksa: Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Plašākā kultūras kontekstā fotoalbums iezīmē modernitātes impulsu dokumentēt un arhivēt ikdienas dzīves fragmentus. Fotoalbums ir plaši izplatīts amatieru un profesionālu fotogrāfu vidū un, iespējams, ir viens no 19. gs. un 20. gs. fotogrāfijas ierastākajiem izrādīšanas un skatīšanās formātiem. Tas ir unikāls un neatkārtojams vizuāls objekts un medijs pats par sevi, kas mēdz apkopot un iekļaut ne tikai fotogrāfijas attēlus, bet arī rakstītas liecības, zīmējumus, ielīmētus avīžu izgriezumus utt., un prasa padziļinātu pētniecību un kontekstualizāciju. Atšķirībā no atsevišķu fotogrāfijas attēlu piemēru analīzes, fotoalbuma pētniecībā ir būtiski iedziļināties objekta izveides vadmotīvā un fotoattēlu atlases principos. Svarīgi arī izprast, vai tas ir individuāls vai kolektīvs process, vai tas ir privāts vai publisks. Neizbēgamas ir fotogrāfijas medija un atmiņu kultūras attiecības. Albumi ir kā “laika kapsulas”, kur apkopotie fotoattēli, rakstītas liecības un citi ietvertie atribūti mijiedarbojas un piedāvā albuma veidotāja naratīvu. Vēl vairāk, fotoalbumi kā apzinātas atmiņu krātuves apkopo vienotā šķirstāmā sējumā subjektīvu pagātnes mirkļu izkārtojumu.
Izstāde “Fotoalbums – subjektīvs naratīvs” pievēršas latviešu 20. gs. pirmās puses fotogrāfu pašdarinātajiem fotoalbumiem. Katrs atlasītais albums sniedz ieskatu par plašākai publikai neapzinātu konkrētā fotogrāfa radošo darbību un fotogrāfijas medija izmantojumu. Būdami profesionāli fotogrāfi, Vilis Rīdzenieks (1884–1962), Alfrēds Polis (1894–1975) un Roberts Johansons (1877–1959) paralēli komerciālu pasūtījumu izpildei un mākslinieciskai darbībai ir aizrautīgi izmantojuši fotoalbumu, lai apkopotu, sistematizētu un lolotu kādu savu aizraušanos, hobiju vai kaislību. Piemēram, Rīdzenieks savu patiku pret suņiem ir materializējis albumā, Polis savu mīlestību pret sievu Helēnu, ceļojumiem un modernu dzīvesveidu atspoguļo 1920. un 1930. gadu privātā vizuālā stāstā, Johansons vairākos albumos ir apkopojis Latvijas un pasaules atlētu un spēkavīru portretus. Šie albumi ir kā izolētas salas, kas pastāvējuši atrauti un, iespējams, sava hibrīdā statusa dēļ nav padziļināti aplūkoti mākslas vēsturē. Izstādes mērķis ir albumus kontekstualizēt un parādīt to neatraujamo saikni ar fotogrāfu radošo un profesionālo darbību, kā arī privāto dzīvi.
Dalībnieki: Roberts Johansons (1877–1959), Alfrēds Polis (1894–1975), Vilis Rīdzenieks (1884–1962)
Kuratore: Baiba Tetere (LV)
Attēls: Roberts Johansons. Fotoalbums (21 kartona iekšlapas un 63 ielīmētas fotogrāfijas), 20. gs. vidus. Kartons, audums, misiņa detaļas, pauspapīrs, sudraba želatīna kopijas, 17,7 x 28,5 x 2,6 cm. Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājums