Fotostāsts “Vecmāmiņas uz debesu malas” ir veltīts allaž aktuālai tēmai, kas šajā laikā un situācijā iegūst īpašu skanīgumu. Tā galvenās varones ir nozīmīga sabiedrības grupa – vecākā paaudze, šai gadījumā – sieviņas Rietumukrainā. Viņu vitalitāte vispirms pārsteidza, tad apbūra un pēc tam aizveda eksistenciālās pārdomās ukraiņu mākslinieci Jeļenu Subaču.

Fotografējot līksmās reliģisko svētku dalībnieces Ļvivā, māksliniece aizrāvās ar viņu tērpu krāsu un faktūru kombinācijām. Vietējos tirgos iegādātā lētā ķīniešu prece viņu garderobē interesanti papildinās ar lokāli autentiskām galvassegām – mežģīņu un ziedu ornamentu lakatiem. Vērojot un dokumentējot košo tērpu valkātājas, fotogrāfe apjauta, ka runa ir par savdabīgu subkultūru ar savu kanonu un rituāliem. Apģērbs kā sociālās komunikācijas forma vieno šīs sievietes, kas arvien ievēro jaunības dienu tradīciju ar savu izskatu pretoties nabadzībai, kas valdīja pēc Otrā pasaules kara, un padomju laika pelēcībai. Tagad viņām atkal jāpiedzīvo kara posts, un atkal to palīdz pārvarēt nesatricināmā ticība un cerība par labāku dzīvi pēc nāves. Viņu maciņos kopā ar ģimenes locekļu fotogrāfijām glabājas Jēzus un Marijas attēli, viņas ir starp mums, tomēr tikai daļēji, jo apziņā jau gaida brīdi, kad izies ārpus dzīves robežām un nokļūs pie Debesu vārtiem.

Ar mīlestību noraugoties šajā dzīvesstilā, turklāt pieredzējusi arī atvadas no savas mīļās vecmammas, Jeļena Subača divu gadu laikā uzņemtās fotogrāfijas sakārtojusi ciklā “Vecmāmiņas uz debesu malas”. Aiz spilgtajām vizuālajām liecībām tajā atklājas stāsts, kas liek domāt dziļāk un plašāk, liek pārdomāt savas attiecības ar mūža nogali sasniegušajiem līdzcilvēkiem, kuri ne vienā vien valstī ir kļuvuši par sabiedrības neaizsargātāko daļu un nereti jūtas kā nasta arī saviem tuviniekiem. Māksliniece atzīst: “Mūs no mūsu vecmāmiņām šķir nevis divas paaudzes, bet bezdibenis”. Plaisu starp paaudzēm strauji palielina tehnoloģiju attīstība un informācijas vērtības tirgus, kas lielākoties neinteresē vecmāmiņas. Bez tam Ukrainai raksturīgo faktūru izcēlums skaidri atklāj arī plaisu starp divām valstīm, politiskajām sistēmām un tautām.

Sākotnēji kā lirisks veltījums vecākajai paaudzei un aicinājums atbalstīt tuviniekus iecerētais projekts kara laikā ieguvis vēl jo skumjāku skanējumu. Vēl asāk apjaušamais ļaužu skaistums, trauslums un ievainojamība liek apzināties savstarpēja atbalsta nepārvērtējamo nozīmi.

Outdoor project – Elena Subach’s solo exhibition ‘Grandmothers on the Edge of Heaven’

The photo series Grandmothers on the Edge of Heaven is dedicated to an ever-topical theme that takes on a special resonance in this time and situation. Its protagonists are an important social group – the older generation, or, particularly, old women in Western Ukraine. The Ukrainian artist Elena Subach was first surprised, then enchanted and then plunged into existential contemplation by the vitality these women possess.

Taking photos of the joyful women participating in religious festivals in Lviv, the artist was fascinated by the color and texture combinations of their costumes. Interestingly, the ladies’ dress features cheap Chinese goods bought in local markets side by side with authentic local headdresses – scarves with lace and floral patterns. Observing and documenting the women wearing the colourful costumes, the photographer came to realize that this is a subculture that has its own canon and rituals. What unites these women is their shared use of clothing as a form of social communication, and they still adhere to the tradition of their youth of using their appearance to resist the poverty prevailing after the Second World War and the grayness of the Soviet era that followed. Now they have to experience the devastation of war again, and once again their sheer unshakable faith and hope for a better life after death helps them overcome it. Along with photographs of family members, their wallets hold images of Jesus and Mary. Indeed, these women are only among us in part, because in their mind they are already waiting for the moment when they will cross the threshold of life and arrive at the gates of Heaven.

Observing their lifestyle with loving eyes, and having seen her own beloved grandmother pass away, Elena Subach has arranged the photographs she took over two years into a series called Grandmothers on the Edge of Heaven. Behind the vivid visual evidence, the series reveals a story that deepens and broadens the way we think and makes us reflect on our relationship with our fellow human beings who have reached the end of their lives. In many countries, they have become the most vulnerable part of society and often feel like a burden to their loved ones as well. “Not two generations, but an abyss is what separates us from our grandmothers,” the artist says. The generational gap is rapidly expanding due to technological advances and the market that requires staying up to date, which is largely of no interest to the grandmothers. In addition, as the textures specific to Ukraine are highlighted, the gap between two countries, political systems and peoples is likewise revealed very clearly.

Originally conceived as a lyrical tribute to the older generation and a call to support loved ones, the project has taken on an even sadder aspect during the war. The beauty, fragility and vulnerability of the people make one even more acutely aware of the inestimable importance of mutual support.

PROJEKTA “VECMĀMIŅAS UZ DEBESU MALAS” LOKĀCIJAS

PROJECT “GRANDMOTHERS ON THE EDGE OF HEAVEN” LOCATIONS

Dalībnieks / Participant: Jeļena Subača (Elena Subach, UA)
Kuratore / Curator: Inga Brūvere (LV)
Teksts / Text by: Aiga Dzalbe (LV)
Sadarbībā ar / In cooperation with: Odesa Photo Days (UA))
Attēls / Image: Jeļena Subača, no sērijas “Vecmāmiņas uz debesu malas”/Elena Subach, from the series Grandmothers on the Edge of Heaven